Mākslu terapija

Mākslu terapija / Sastādītāja K.Mārtinsone. - Rīga: Raka, 2011. 431 lpp.

Kolektīvā monogrāfija sniedz apkopojošu priekšstatu par jaunu veselības un sociālās aprūpes profesiju un augstākās izglītības iespēju - mākslas terapeits ar četrām specializācijām - vizuāli plastiskās mākslas terapijā, deju un kustību terapijā, mūzikas terapijā un drāmas terapijā.

Grāmatu veido divas daļas: pirmajā ir sniegti kopīgie mākslu terapijas raksturojumi, kas attiecas uz vispārīgiem profesijas aspektiem, otrajā - uz specifiskajiem katrā specializācijā.

Grāmata ir paredzēta mākslas terapeitiem un tiem, kas studē mākslas terapiju, visiem speciālistiem, kas sadarbojas ar mākslas terapeitiem, kā arī dažādu nozaru profesionāļiem, kas savā darbā izmanto mākslu un tās metodes un tehnikas, kā arī visiem, kurus interesē mūsdienu veselības un sociālās aprūpes, izglītības un mākslas attīstības perspektīvas.

Sastādītāja un projekta vadītāja: Kristīne Mārtinsone

Recenzentes:

Dr. habil. psych. Ārija Karpova, Latvijas Universitātes emeritētā profesore
Ph.D.Vija Bergs Lusebrinka, Luisviles Universitātes (ASV) emeritētā profesore, Amerikas Mākslas terapijas asociācijas goda biedre

Konsultantes:
Ph.D.Kerila Sibeta (Caryl Sibbett), Karalienes universitāte Belfāstā (Lielbritānija)
Ph.D.Vikija Karkuva (Vicky Karkou), Karalienes Margaretas universitāte (Lielbritānija)
Dr.sc.mus. Monika Nokere-Ribaupiere (Monika Noecker-Ribaupierre), Ludviga-Maksimiliana universitāte (Vācija)
Ženevjēva Smita (Genevieve Smyth), Karalienes Margaretas universitāte (Lielbritānija)

Redaktore: Rita Cimdiņa

Saturs

Ievads

1. MĀKSLU TERAPIJA: KOPĪGIE ASPEKTI
1.1. Mākslu terapija: veselības aprūpes profesijas izveide un attīstība. Ieva Vāverniece
1.1.1. Māksla un tās loma sabiedrībā
1.1.1.1. Vispārīgs raksturojums
1.1.1.2. Izpratne par mākslu terapeitiskā kontekstā
1.1.2. Mākslas terapeita profesijas izveide
1.1.2.1. Mākslu terapijas priekšvēsture:18. gadsimta beigas līdz 20.gadsimta 30. gadi
1.1.2.2. Mākslu terapijas pirmsākumi:20. gadsimta 40. – 50. gadi
1.1.2.3. Mākslu terapijas ideju formēšanās:20. gadsimta 60. – 70. gadi
1.1.2.4. Mākslu terapijas integrācija veselības aprūpes vidē: 20. gadsimta 80. – 90. gadi
1.1.2.5. Patstāvīgas veselības aprūpes profesijas „mākslas terapeits” izveide: 20. un 21. gadsimtu mija un 21. gadsimta pirmā desmitgade
1.1.2.5.1. Vispārīgs raksturojums
1.1.2.5.3. Mākslu terapijas definīcijas
1.1.3.Mākslas terapeita profesijas robežas un vieta veselības aprūpes kontekstā
1.1.3.1. Mākslu terapija, citas terapijas formas un citas veselības un sociālās aprūpes profesijas
1.1.3.2. Mākslu terapija multiprofesionālas komandas darbā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.2.Mākslu terapijas izveide un attīstība Latvijā. Kristīne Mārtinsone
1.2.1. Mākslas terapeits – veselības aprūpes profesija Latvijā
1.2.2. Mākslas terapeita profesijas ietvari Latvijā: Lielbritānijas ietekme
1.2.3. Mākslu terapijas terminoloģijas attīstība
1.2.4. Mākslu terapijas attīstības vēsture Latvijā – no neformālās izglītības līdz profesijai
1.2.4.1. Entuziastu aktivitātes, tālākizglītība un formālās izglītības aizsākums, profesionālo asociāciju izveide: 20. gadsimta 90. gadu sākums – 2005. gads
1.2.4.2. Mākslu terapijas kā profesijas aizsākums, formālās izglītības un tālākizglītības attīstība: 2006. – 2009. gads
1.2.4.3. Mākslas terapeita profesionālās darbības, izglītības, pētniecības un sadarbības attīstība: no 2010. gada
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.3. Psiholoģijas un psihoterapijas ietekmes mākslu terapijā. Edīte Krevica
1.3.1. Psihoanalītiskā / psihodinamiskā pieeja mākslu terapijā
1.3.2. Attīstības pieeja mākslu terapijā
1.3.3. Humānistiskā pieeja mākslu terapijā
1.3.4. Kognitīvi biheiviorālā pieeja mākslu terapijā
1.3.5. Sistēmiskā pieeja mākslu terapijā
1.3.6. Integratīvi eklektiskā pieeja mākslu terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.4. Mākslu terapijas procesa raksturojums: integratīvi eklektiskā pieeja. Anda Upmale, Indra Majore-Dūšele
1.4.1. Mākslu terapijas darba posmi
1.4.1.1. Mākslu terapijas darba sākuma posms
1.4.1.1.1. Mākslu terapijas kabinets / telpa
1.4.1.1.2. Vienošanās starp klientu / pacientu un mākslas terapeitu
1.4.1.1.3. Izvērtēšana, mērķi un plāns mākslu terapijā
1.4.1.1.4. Mākslas terapijas sesijas struktūra
1.4.1.2. Mākslu terapijas darba procesa un starprezultātu novērtējuma posms
1.4.1.2.1. Radošā procesa cikliskais modelis
1.4.1.2.2. Terapeitisko attiecību cikliskais modelis
1.4.1.2.2. Starprezultātu novērtējums mākslu terapijā
1.4.1.3. Mākslu terapijas novērtējuma un noslēguma posms
1.4.1.3.1.Mākslu terapijas rezultātu novērtējums un kopsavilkuma izveide
1.4.1.3.2. Noslēgums un atvadīšanās mākslu terapijā
1.4.2. Mākslu terapijas faktori
1.4.2.1. Mākslas ekspresijas faktors
1.4.2.1.1. Mākslas ekspresijas veidi
1.4.2.1.2. Mākslas ekspresijas pakāpeniskie līmeņi
1.4.2.1.3. Neverbālā komunikācija mākslu terapijā
1.4.2.1.4. „Iemiesošana” mākslu terapijā
1.4.2.1.5. Tēls, simbols, metafora mākslu terapijā
1.4.2.1.6. Mākslinieciskā projekcija mākslu terapijā
1.4.2.2. Terapeitisko attiecību faktors
1.4.2.2.1. Terapeitisko attiecību modeļi mākslu terapijā (triangulāras attiecības)
1.4.2.2.2. Terapeitiskās attiecības un „spēles telpa” mākslu terapijā
1.4.2.2.3. Pārnese un pretpārnese terapeitiskajās attiecībās
1.4.2.3. Refleksijas un atgriezeniskās saites faktors
1.4.2.3.1. Refleksija mākslu terapijā
1.4.2.3.2. Atgriezeniskā saite mākslu terapijā
1.4.2.3.3. „Mentalizācija”, „distance” un „perspektīva” mākslu terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.5. Mākslas terapeita kompetences. Indra Majore-Dūšele
1.5.1. Normatīvo aktu prasības attiecībā uz Latvijas mākslas terapeita kompetencēm
1.5.2. Prasības mākslas terapeita personībai
1.5.3. Terapeitisko attiecību kvalitātes un neirozinātne
1.5.4. Apzinātības prakse mākslas terapeitu personības attīstībai
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.6. Tiesiskie un ētiskie aspekti mākslu terapijā. Indra Majore-Dūšele, Jānis Ivans Mihailovs
1.6.1. Mākslas terapeita prakses tiesiskais un ētiskais regulējums
1.6.2. Ētiskas domāšanas veidi
1.6.3. Mākslas terapeita atbildība pret klientu / pacientu
1.6.4. Mākslas terapeita atbildība pret mākslas darbu
1.6.5. Mākslas terapeita atbildība pret profesiju
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.7. Supervīzija mākslu terapijā. Kristīne Mārtinsone
1.7.1.Supervīzijas jēdziens
1.7.2. Supervīzijas funkcijas, tipi un līmeņi
1.7.3. Mākslas izmantošana supervīzijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

1.8. Pētījums mākslu terapijā. Kristīne Mārtinsone
1.8.1. Uz pierādījumiem balstītās prakses jēdziens
1.8.1.1. Uz pierādījumiem balstīta prakse un tās pamatprincipi
1.8.1.2. Pierādījumu līmeņi un pētījumu veidi
1.8.1.3. Kritiskie jautājumi par uz pierādījumiem balstīto praksi
1.8.2. Pētījuma stratēģijas
1.8.3. Pētījuma posmi
1.8.3. 1. Pirmais posms: sagatavošanās, ievads un literatūras analīze
1.8.3. 2. Otrais posms: pētījuma projekta izstrāde un apstiprināšana/ saskaņošana
1.8.3. 3. Trešais posms: pētījuma projekta realizācija un datu analīze
1.8.3. 4. Ceturtais posms: diskusija un secinājumi
1.8.3. 5. Piektais posms: pētījuma noformējums un prezentācija
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

2.MĀKSLU TERAPIJA:SPECIĀLIZĀCIJAS
2.1.Mākslas terapija. Anda Upmale, Kristīne Mārtinsone, Edīte Kerēvica, Ilze Dzilna-Šilova
2.1.1. Mākslas terapijas vispārīgs raksturojums
2.1.2. Izvērtējums un novērtējums mākslas terapijā
2.1.3. Mākslas terapijas process
2.1.4. Terapeitiskās pieejas mākslas terapijā
2.1.4.1. Mākslas pieeja mākslas terapijā
2.1.4.2. Psihoanalītiskā/psihodinamiskā pieeja mākslas terapijā
2.1.4.3. Humānistiskā pieeja mākslas terapijā
2.1.4.4. Attīstības pieeja mākslas terapijā
2.1.4.5. Kognitīvi biheiviorālā pieeja mākslas terapijā
2.1.4.6. Integratīvi eklektiskā pieeja mākslas terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

2.2.Deju un kustību terapija. Indra Majore-Dūšele, Sandra Mihailova, Kristīne Vende
2.2.1. Deju un kustību terapijas vispārīgs raksturojums
2.2.2. Izvērtējums un novērtējums deju un kustību terapijā
2.2.3. Deju un kustību terapijas process
2.2.4. Terapeitiskās pieejas DKT
2.2.4.1.Uz mākslu balstīta DKT pieeja
2.2.4.2.Interaktīvā DKT pieeja
2.2.4.3.Psihoanalītiskā/psihodinamiskā pieeja DKT
2.2.4.4.Integratīvi eklektiskā pieeja DKT
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

2.3.Mūzikas terapija. Mirdza Paipare
2.3.1. Mūzikas terapijas vispārīgs raksturojums
2.3.2. Izvērtējums un novērtējums mūzikas terapijā
2.3.3. Mūzikas terapijas process
2.3.4. Terapeitiskās pieejas mūzikas terapijā
2.1.4.1. Radošā mūzikas terapija
2.1.4.2. Psihoanalītiskā/psihodinamiskā mūzikas terapija
2.1.4.3. Džuljetas Alvinas interaktīvā jeb brīvo improvizāciju mūzikas terapija
2.1.4.4. Orfa mūzikas terapija
2.1.4.5. Integratīvi eklektiskā pieeja mūzikas terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs

2.4.Drāmas terapija. Velga Sudraba, Aelita Vagale
2.4.1. Drāmas terapijas vispārīgs raksturojums
2.4.2. Izvērtējums un novērtējums drāmas terapijā
2.4.3. Drāmas terapijas process
2.4.4. Terapeitiskās pieejas drāmas terapijā
2.1.4.1. Teātra mākslā balstīta pieeja drāmas terapijā
2.1.4.2. Humānistiskā pieeja drāmas terapijā
2.1.4.3. Psihoanalītiskā/psihodinamiskā pieeja drāmas terapijā
2.1.4.4. Kognitīvi biheiviorālā pieeja drāmas terapijā
2.1.4.5. Attīstības pieeja drāmas terapijā
2.1.4.6. Integratīvi eklektiskā pieeja drāmas terapijā
Kopsavilkums
Izmantotie informācijas avoti
Glosārijs
Nobeigums
Pielikumi
Alfabētiskais personu rādītājs
Alfabētiskais terminu rādītājs
Ziņas par autoriem